„Ideālās tikšanās reizes noslēpums slēpjas patiesā vēlmē kaut ko darīt kopā," tā pārliecināti projekta „Kāķīšu dzirnaviņas" dalībnieki, kas kļuvuši par Strazdes bērnu nama audzēkņu draugiem. Viņi pošas jau nākamai tikšanās reizei 10.maijā un dalās atmiņās par pirmo kopīgo dziedošo un kūku gatavošanu.

Pēc ciemošanās Strazdes bērnu namā 10 brīvprātīgie jaunieši pārliecinājās, ka bērni ir visideālākie kūku gatavošanas prasmju apguvēji un, protams, bez šaubām arī labākie degustētāji... Kopīgās stundas aizvadītas ar dziedāšanu, dejošanu, rāpšanos kokos, šūpošanos riteņbraukšanu un pārliecināšanos, cik paši bērni ir prasmīgi konfliktu risinātāji un cik ļoti paveicies tiem, kuriem ir vecākā māsa vai brālis, kas vienmēr aizstāvēs.

Šis projekts ir sākums jaunai un skaistai draudzībai. Projekta „Kāķīšu dzirnaviņas" vadītāja Dace Kalmane ir priecīga, ka viņai izdevies iepazīties ar lieliskiem Talsu kristīgās skolas jauniešiem, kas ir gatavi nesavtīgi ziedot laiku bērniem. Bet viņas pašas stāsts ar Strazdes bērnu namu sākās jau krietni agrāk, kad arī radās projekta ideja. „Toreiz man pašai bija tik smagi, ka beidzot spēju aptuveni nojaust, cik patiesībā grūta dzīve varētu būt tiem, kam paveicies mazāk nekā man. Tikai tad es sapratu - lai kādu iepriecinātu, reizēm nevajag daudz," atzīst D. Kalmane. „Un izrādījās, ka nav jābūt Kembridžas hercogienei vai kādai citai ļoti svarīgai personai, lai ciemotos bērnu namā. Vienkārša telefona saruna ar bērnu nama audzinātāju un sirsnīgs uzaicinājums: „Droši brauciet ciemos! Bērni priecāsies!" Sarunāts datums un mana ģimene bija klāt. Sajūtas un pārdzīvojumi? Novēlu katram no jums to piedzīvot - uztraukums līdz nelabai dūšai, atbildība, prieks, pārdomas... Pēc pirmās tikšanās reizes es un mans vīrs daudz par viņiem domājām. Ziniet, viņi ir pavisam normāli bērni - pat ļoti normāli un jauki. Domājām kļūt par viesu ģimeni, bet tad, iedziļinoties ar vien vairāk un vairāk sapratām, ka nevaram izlemt, kuru no bērniem aicināsim pie sevis ciemoties, un kas trakākais, kā pēc tam vedīsim viņu atpakaļ. Skaidrības labad jāsaka, ka mums pašiem jau ir četri bērni. Domāju, ka ciemojoties pie mums, galvā viņam būtu tikai viena doma: „Lai notiktu brīnums un nebūtu jāatgriežas bērnu namā..." Varu tikai aptuveni nojaust kāds ārprātīgs tukšums valda viņu emocionālajā pasaules lietu kārtības izpratnes sadaļā, kura atbildīga par mīlestību un atbildību. Audzinātājas, lai cik jaukas arī būtu, nevar aizstāt vienā vakarā 20 bērniem reizē tēvu un māti. Noteikti ir bērni, kuri emocionāli ir ļoti stabili un var izdzīvot un norūdīties arī šādos apstākļos un vēlāk kļūt par sabiedrības daļu, kas rādītu citiem piemēru. Bet daļa bērnu nav tik stipri, jo jau gēnu matojumā ir saņēmuši zināmu agresīvas uzvedības un destruktīvas pasaules izpratnes devu. Mīlestība dara brīnumus, bet ja tās nav, kas tos rada? Lai nu kā, es arī domāju, kā mazos iepriecināt un man palaimējās (tas ir stāsts par to, kā mēs „nejauši" īstajā laikā un īstajā vietā satiekam pareizos cilvēkus) iepazīties ar Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāju Ivetu Rorbahu. Mēs pēc nepilnu divu stundu sarunas pirmajā tikšanās reizē nonācām pie secinājuma, ka ir iespējams Strazdes bērnu nama bērniem sagādāt priecīga pārsteiguma pilnas dienas gandrīz gada garumā ar projekta palīdzību. Un vienmēr ir cerība, ka priecīgie pārsteigumi nebeigsies nekad, jo pa šo laiku būs izveidojušās draudzības saiknes starp brīvprātīgajiem jauniešiem un bērnu nama bērniem."

Nākamā kopīgā tikšanās reize paredzēta jau šajā nedēļas nogalē ar dažādām aktivitātēm, zivju zupas vārīšanu un svētku svinēšanu, bet nākamajā mēnesī jaunie draugi kopīgi iepazīs vasaras saulgriežu tradīcijas.




Talsu novada fonda darbību finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Borisa un Ināras Teterevu fonds un Talsu novada pašvaldība