Kad lasām grāmatu, skatāmies filmu, klausāmies mūziku, esam patērētāji - šā vārda neitrālā nozīmē. Jā, mazliet jau arī līdzi radām, ja domājām, iejūtamies, iztēlojamies. Tomēr paši - ar retiem izņēmumiem - nekomponējam, negleznojam, nefilmējam. Bet ir taču vilinoši iejusties autoru lomā, vismaz gūt ieskatu, piemēram, multfilmu jeb animācijas filmu tapšanā! Šādu iespēju Dundagas, Rojas un Talsu bērniem paver projekts Bērnu pasaulē krāsaini stop kadri lido.

Trīs dienas jūnija pirmajās dienās Dundagas bērnu centrā Mājas apmēram 20 Pūkpētnieku kluba biedru, pirms nedēļas vēl vienkārši sākumskolas audzēkņi, mācījās būt par līdzautoriem 30 sekunžu līdz minūti garām multenītēm jeb animācijas filmiņām. Paldies sakāms Talsu novada fondam, kura projekts ieguvis finansiālu atbalstu Ziedot.lv brīvā laika programmā bērniem „Štābiņš". Nometni īsteno Evita Riekstiņa-Maure, Sanita Liepiņa un Reinis Timma.

Sanita: - Darbojos biedrībā Filmu studija Sidewalk un strādāju arī Talsu novada fondā. Kad Ziedot.lv izsludināja pieteikšanos programmai, izstāstījām savu ideju par stop motion filmiņām fonda valdes priekšsēdētājai Ivetai Rorbahai, un viņai iepatikās. Tā tapa mūsu kopīgais projekts. Stop motion ir animāciju veidošanas tehnika, kuras būtība ir: izdari kustību, nofotografē, izdari kustību, nofotografē. Ar šo animāciju tagad iepazīstinām dundadzniekus, jūlijā darbosimies Rojā, augstā - Talsos. Augusta beigās vai septembra sākumā aicināsim visus projektā iesaistītos bērnus uz brīvdabas kino Talsos, lai kopīgi noskatītos tapušos darbus. Plānots, ka noslēgumā dalībnieki arī tiksies ar jauno animācijas filmu veidotāju Artūru Vobļikovu no Rīgas, kurš savu talantu rādīja LTV raidījuma „Dardarija" pirmajā sezonā.

Evita: - Esmu sociālā pedagoģe Rojas vidusskolā, turpat vadu filmu studiju jeb televīziju jauniešiem. Kādreiz ar Sanitu kopā strādājām Talsu televīzijā. Tā kā tur, veidojot ziņas, nevarēja tik radoši izpausties, tad pirms 4 gadiem nodibinājām savu biedrību Filmu studija Sidewalk un sākām veidot īsfilmiņas. Jaunajā Rojas daudzfunkcionālajā centrā Strops pārliecinājos, ka bērnus šādas idejas aizrauj. Tāpēc arī nolēmām piedalīties šajā projektu konkursā. Animācijas filmu veidošanu esmu apguvusi pašmācībā, bet filmēšanu un montēšanu iemācījos, strādājot Talsu televīzijā.

Sanita: - Mūsu filmu studijai ir arī īpašs draugs - Reinis, kurš ir puisis ar īpašām vajadzībām. Visu nometnes laiku viņš darbosies kopā ar mums un palīdzēs bērniem ierakstīt savām multfilmām tekstus. Mēs gribam Reinim ļaut justies vajadzīgam, novērtētam un dod iespēju nomainīt ierasto mājas vidi pret citu. Un arī bērniem iemācīties kļūt tolerantākiem un iejūtīgākiem.

Evita: - Radošajā darbnīcā dalībnieki ir sadalījušies četrās grupiņā, katrā līdz pieciem bērniem, lai neviens negarlaikotos. Vispirms rosinām izdomāt tematu, scenāriju. Tad top vai nu figūriņas, kas var būt gan no plastilīna, gan izgrieztas vai pat izplēstas no avīzes, vai nu uz lapas pakāpeniski jāzīmē filmiņas personāži.

Nupat safotografējām stāstu par sievieti un vārnu. Sieviete gāja uz pļavu lasīt puķes. Pielidoja vārna un sacīja «Ko tu šeit dari? Šī ir mana pļava!», un sieviete paskaidroja, ka grib savākt puķes Jāņu vainagam. Vārna to atļāva, bet ar nosacījumu, ka sieviete nedrīkst viņu pēc tam aizmirst. Tas ir vienas filmas stāsts.

Bērniem filmiņu radīšana attīsta pacietību un spēju vienoties - par tematu un par to, ko kurš zīmēs un runās tekstu.

Mūs rīcībā nav nekāda īpašā aprīkojuma. Vajag parastu fotoaparātu, bildes pēc tam ielādē datorā, un vēl vajag montāžas programmu, no kurām vienkāršākā ir Windows movie maker, kas būtībā ir katrā datorā. Mēs gan izmantojam mazliet profesionālāku. Bērni piedalās filmiņu tapšanā līdz montāžai. To izdaru es, jo tas bērniem būtu pārāk sarežģīts process. Viņi pēc tam ierauga jau gatavu filmiņu.

Tiktāl Sanitas un Evitas stāstījums.

Lai gūtu priekšstatu, kā filma top, nedaudz paskatījos, kā pūkpētnieki Madars, Alvis un Simona zīmē stāstu par tārpu, kas dodas ceļojumā pie mušmires, lai nokostu no tās gabaliņu un aiznestu saviem izsalkušajiem bērniņiem. Tā arī bija: Madars uzzīmē tārpu pļavas sākumā, Evita tārpu nofotografē, nākamajā reizē tārps jau «pielīdis» tuvāk mušmirei, Evita atkal noknipsē, utt., u.tml. Nojaušot, ka filmai varētu būt dramatiskas un daudznozīmīgas beigas, steigšus atvadījos, lai, nejauši neizpļāpādamies, neizbojātu visu intrigu.

Un vispār, tas jau nav stāsts par beigām, pat ne par animācijas filmām. Tas ir stāsts par sākumu. Lai lido krāsaini sapņi!

Raksta autors: Alnis Auziņš, kurš reizēm arī darbā pasapņo
Raksts pārpublicēts no 18.jūnija laikraksta "Dundadznieks"