Vairākos Latvijas novados darbojas novadu fondi, kas ar degsmi un pašaizliedzību iedvesmo vietējos iedzīvotājus un palīdz citiem - sākot no bērniem līdz pat sirmgalvjiem. Lai atskatītos uz vietējās labdarības aizsākumiem Baltijā un izvērtētu nākotnes izaicinājumus, kopienu fondi kopā ar sadarbības partneriem 10.oktobrī tikās starptautiskā jubilejas konferencē.
2003.gada 23.februārī Talsos pēc Iedzīvotāju foruma tapa pats pirmais kopienu fonds un Talsi pirmie Latvijai parādīja, kas ir sociālais kapitāls un kā darbojas tie, kam sirds plašāka nekā vidusmēra cilvēkam. Tieši tāpēc starptautiskā konference „Kopienu fondu kustība Baltijā - 10 gadi" sākotnēji bija paredzēta tieši Talsu novadā, tomēr tehnisku iemeslu dēļ tā pārcēlās uz Valmieras pusi. Konferencē Kocēnu novadā piedalījās 120 dalībnieku no 10 valstīm, lai atskatītos uz kopienu kustības aizsākumiem. Konferencē piedalījās ne tikai Talsu novada fonda biedri, bet arī Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone.
Pirms 10 gadiem Latvija bija pieradusi pie ārvalstu finansētāju atbalsta, taču tas bija brīdis, kad iedzīvotāji sāka domāt, ko paši var izdarīt saviem spēkiem. Talsu novada fonda piemēram 2003.gada decembrī sekoja arī Lielvārde, kas izveidoja Attīstības fondu, un nu jau Latvijā darbojas 7 organizācijas - jaunākās izveidojās šogad Kandavā un Preiļos. Kā jauna pieredze Latvijā kļūst arī jauniešu bankas, kas jau sevi veiksmīgi pierādījušas citviet Eiropā.
Vietējām kopienām piesaistīti 1,13 miljoni latu, atbalstītas 670 iedzīvotāju iniciatīvas un veikts nepārtraukts izglītojošs darbs par labdarības nozīmi - tie ir galvenie skaitļi, kas raksturo kopienu fondu sasniegumus 10 gados. 10 gadu pieredze liecina, ka aktīvākais ziedotājs ir 30 - 40 gadus vecs, turklāt vairāk ziedo nevis uzņēmumi, bet tieši privātpersonas. Lielākā finansējuma daļa aiziet sportam, tad sociālajām jomām un kultūrai, bet vismazāk ziedo pilsoniskajai sabiedrībai. Taču šobrīd, kad apkārt notiek tik daudz akciju un ziedojumus lūdz gandrīz ik uz soļa, kopienu fondiem pienācis laiks mest jaunus izaicinājumus un meklēt jaunas formas, kā uzrunāt iedzīvotājus.
Konferences otrā daļa tika veltīta paneļdiskusijām „Kad ziedotājs kļūst par partneri" un „Latu jēgpilna ieguldīšana vietējam labuma", kurās piedalījās arī Talsu novada fonda pārstāvji. Valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha dalījās pieredzē, kā uzņēmēji atrod fondu un kā mecenāti ar finansiālo atbalstu iedvesmo savus stipendiātus, lai arī viņi nākotnē kļūtu par ziedotājiem. Taču uzņēmējs nav tikai naudas devējs, un diskusijas dalībnieki vienojās, ka reizēm ir vērtīgāk, ja uzņēmējs fondā iegulda nevis līdzekļus, bet arī savas profesionālās zināšanas.
„Fondi un labdarības organizācijas nedrīkst cilvēkiem nolikt priekšā jau visu gatavu. Mūsu galvenais uzdevums ir iemācīt dzīvot," tā konferenci noslēdza Stendes biedrības „Kultūras krātuve" valdes priekšsēdētāja Intas Ulmanes secinājums. Viņa paneļdiskusijā kopā ar kolēģiem no Alūksnes un Beļģijas meklēja atbildi uz jautājumu, vai kopienu fondi reaģē uz sabiedrības vajadzībām vai gluži otrādi - paši veido sabiedrību. Dažas organizācijas mēģina atmodināt cilvēkos radošumu, citas nopietnākiem soļiem uzrunā uzņēmējus, taču visas veiksmīgi turpina darboties. Tāpēc šī konference bija iespēja vienam no otra mācīties, paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta un gūt iedvesmu turpmākajam darbam.
Starptautiskā konference notika ar Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālo atbalstu.
