Video par pārgājienu var noskatīties šeit.

«Šī ir brīnišķīga sadarbība Talsu novada Tūrisma informācijas centram (TIC) ar nodibinājumu «Talsu novada fonds« un «Meža attīstības fondu,» stāsta Talsu novada TIC nodaļas vadītāja Dace Cine. «Šajā reizē iepazinām Kaļķ-upes ielejas mežus, kas mūs pārsteidza ar liepu un kļavu audzēm, un ir arī kāda īve atrodama, kas ir unikāli. Tas, ka «Meža attīstības fonds» atbalsta šādu meža iepazīšanu, ir vienkārši lieliski. Redzējām arī smilšakmens atsegumus, kas patiešām ir iespaidīgi. Ir Gaujas senleja ar smilšakmens atsegumiem, bet šeit Pilsupe un Kaļķupīte pārsteidz tikpat lieliski. Ir žēl, ka šie atsegumi ir tik maz zināmi, varbūt ar šādiem pārgājieniem par to uzzinās vairāk cilvēku, jo šeit ir lieliska vieta dabas takai.»
Pārgājienu vadīja Lienīte Iesalniece, kura ik gadu izstaigā Kaļķupītes apkārtnes takas. «Katru reizi ir iespējams pamanīt ko jaunu, bet tas vairāk atkarīgs no gadalaika, kad es šeit nāku,» dalās L. Iesalniece. «Piemēram, pērn, kad es šeit biju, Puiškalnā jeb pilskalnā bija izaugušas ļoti garas atvases (krūmi), pāri manai galvai, un tur īsti neko nevarēja redzēt. Šogad jau tur ir izzāģēts, un mēs varējām visu kārtīgi aplūkot. Redzēsim, kāda situācija būs nākamgad.»

Vēstures stāsti, kas šobrīd šķiet neticami
Pārgājienā piedalījās cilvēki, kas arī reiz dzirdējuši stāstus par Puiškalnu. Un neticami, ka meža ielokā, šķiet, nekurienes vidū, kur paveras placītis ar krūmiem, kas sniedzas līdz ceļiem, pirms 60 gadiem iedzīvotāji bieži rīkojuši balles un lustējušies. «Es nebūt visu nezinu, šo to palasu, šo to piedzīvoju pati vai aprunājos ar zinošākiem cilvēkiem,» teic L. Iesalniece. «Ir vietas, par kurām esmu izlasījusi. Kad bija kolhozi, es strādāju Kaļķu iecirknī un tad arī uzzināju par vairākām vietām, tāpat es piedalījos Puiškalna sakopšanas talkās. Mēs pārgājiena laikā bijām pie mājas, kur šobrīd vien palikusi dēļu kaudzīte. Es šajās mājās biju arī laikā, kad tur dzīvoja cilvēks. Esmu runājusi ar šo sievieti, viņa man pastāstīja savu dzīvesstāstu, par savu tēvu, kurš bija galdnieks un gatavoja no īvēm dažādas koka mēbeles. Tā arī tās zināšanas krājas.»
Citam pārgājiena laikā visvairāk interesēja tieši bioloģijas jautājumi, pa ceļam atrodot dažādas aizsargājamas sugas. «Es pēdējā laikā pastiprinātāk interesējos par augiem, vēlos papildināt savu pļavu, tāpēc cenšos iepazīt pēc iespējas vairāk,» atklāj pārgājiena dalībniece Ligita Strazdiņa. «Šādiem pārgājieniem ir jābūt, jo cilvēki pēc tam uz dabu raugās citādāk. Arī man ir pamainījies skatījums uz dabu, es ļoti daudz esmu no jauna iemācījusies, ko pirms tam nezināju un nekad nebiju ievērojusi.»

Nogāzes sagādā grūtības, taču ir tā vērts
Viens no pārgājiena mērķiem bija palūkot, vai šāda veida aktivitātes ir saistošas iedzīvotājiem un vai šādas ekspedīcijas var rīkot vēl kādu reizi. «Secināju, ka pārgājieni noteikti ir nepieciešami, īpaši zinošu dabas gidu vadībā, jo cilvēkiem ir iespēja ieraudzīt to, ko ikdienā neredz un pat nenojauš,» teic Dace Cine. «Ja vien būs iespējams, tad arī nākošgad veidosim līdzīgus pārgājienus citiem meža tipiem.»
Viens no izaicinājumiem, organizējot pārgājienu, bija maršruta grūtības pakāpe, kas daļu dalībniekus biedēja. Maršruts veda gan pilskalnā, gan arī uz vietu, kur senāk bijis jūras dibens. Par to gan šobrīd liecina vairs tikai maza, rāma Kaļķupīte. «Jārēķinās, ka Talsu novada upju ielejas ir ar stāvām nogāzēm,» skaidro D. Cine. «Pasakot, ka pārgājiens ir vidēji viegls, rezultātā cilvēki tomēr pauž, ka taka bija visai smaga. Tas, kas apgrūtināja pārvietošanos, — takas nav iestaigātas un marķētas. Bet visi izgāja un nevienam šķēršļi nebija tik grūti, lai padotos.»
«Man šķita ļoti interesanti šādā veidā iepazīt Kurzemes dabu, jo ir vietas, kuras pats nemaz nevari atrast un ieraudzīt,» dalās pārgājiena dalībniece Zane Ūdre. «Es negaidīju to, ka Kurzemes pusē ir tādi atsegumi, kraujas un klintis, — ļoti iespaidīgi. Tas, protams, bija arī izaicinājums, jo es ikdienā staigāju pa līdzenākām vietām — pludmali utt. Kāpumi un kritumi noteikti nav ikdienišķi, tāpēc man ir līdzi nūjas, lai varētu vieglāk pārvarēt maršrutu. Bet skati bija tā vērti! Manuprāt, šī ir fantastika iespēja svaigā gaisā iepazīt Latviju. Šis der arī visiem vecuma posmiem, jo ir ļoti interesanti.»

Projektu Nr.25-00-S0MF06-000018 «Meža manuskripti» īsteno Talsu novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar nodibinājumu «Talsu novada fonds» un Meža Attīstības fonda atbalstu.

/Raksts publicēts laikrakstā "Talsu Vēstis" 2025.gada 30.septembrī, autore Niceta Anna Stariņa/