Kā atzīst pasākuma idejas autore, Talsu novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Dace Cine, mērķis bija sniegt iespēju ikvienam — gan vietējai kopienai, gan tūristiem — izzināt šo vērtīgo kultūras mantojumu. Lībiešiem un suitiem katram ir savs muzikālais mantojums, tomēr kokles spēle jau no senatnes ir bijusi raksturīga abām grupām. Tāpēc kā abu kultūru vienojošais elements izvēlēta kokle un pasākuma mērķis bija interesantā un vēl nebijušā veidā paplašināt zināšanas par Kurzemes unikālo kultūras mantojumu, tostarp apgūstot kokles spēli. Pasākums pulcēja gan iesācējus, gan jau pieredzējušus mūzikas entuziastus, kuri kopā mācījās, piedalījās izzinošās nodarbībās un vienojās kopīgā muzicēšanā. Pasākuma noslēgumā izskanēja sirsnīgs un draudzīgs kokļu un dūdu kopkoncerts «Kokle liegi stīgo pāri Kurzemei».
Daces Cines vīzija par lībiešu un suitu tradīciju vijumu kļuva par pamatu šim muzikālajam notikumam. Viņa stāsta, ka, piesaistot cilvēkus, sākotnēji šķietami vienkāršā ideja pamazām tinusies kā kamols, līdz pārtapa par burvīgu divu dienu pasākumu. Iniciatīva, kas attīstīta sadarbībā ar Talsu novada fonda vadītāju Ivetu Rorbahu un Kolkas pagasta pārvaldi, apliecina, ka kultūra un tradīcijas reģionos var būt radoši dzīvīgas. «Lai saglabātu un attīstītu šo Lībiešu krasta unikalitāti, tāpat arī šādu unikalitāti — ir lībieši, ir suiti un baltu tautas, lietuvieši, vēl Senā uguns nakts — tā tas viss kopā salikās. Necerēti šī vienkāršā ideja izauga par tādu brīnišķīgu pasākumu,» secina D. Cine. «Tik daudz cilvēku pieteicās, sākumā domājām būs 10, pieteicās 30, un beigās pieciem dabūju atteikt.» 28.08.2025. — Kokles spēles pamatiemaņu apguves meistarklase iesācējiem.
Kokles meistarklase jau piektdienas pusdienlaikā pulcēja dažāda vecuma dalībnieces — vairākām tā bija pirmā saskarsme ar šo mūzikas instrumentu, taču dalībnieku vidū bija arī dažas lietpratējas. Mammas ar meitām, vecmāmiņas ar mazmeitām, no Kolkas, Rojas, Vandzenes, Pūņām, Talsiem, bet kāda entuziaste bija mērojusi pat teju trīs stundu ilgu ceļu, lai no Jaunolaines nokļūtu Kolkā. Visas dalībnieces vienoja kopīgs mērķis — izjust kokles spēles burvību, dalīties pieredzē un muzicēt plecu pie pleca.
Necerēti atsaucīgi izrādījušies arī lietuvieši — etnogrupa «Alka» no Klaipēdas rajona Etniskās kultūras centra ieradās pilnā 23 cilvēku sastāvā, lai dalītos ar savu kultūras mantojumu. Etnomuzikologs Ansis Jansons piekrita ne tikai mācīt kokles spēli, bet arī nāca klajā ar savām idejām, piedāvādams sadziedāšanos pēc pirmās dienas meistarklases. «Piektdienas vakarā sadziedāšanās notika līdz pat pusnaktij,» priecājas D. Cine.
«Kokle ir superīgs instruments»Kokles spēles pamatus bez maksas varēja apgūt etnomuzikologa, kokles spēles studijas «Kokļu mežš» dibinātāja Anša Jansona vadībā. Viņš apzināti izvēlējies no izpildītāja kļūt par skolotāju, attīstot savu kokles spēles studiju, un uzskata, ka kokle ir mūsdienīgs un viegli apgūstams instruments, pie-ejams ikvienam — arī bez muzikālām priekšzināšanām. Meistarklases laikā Ansis ar aizrautību nodeva tālāk gan zināšanas, gan radošo brīvību, ko sniedz muzicēšana ar kokli.
Nepieradusi, netrenēta roka pēc pirmajām apmācības stundām jau nogurusi vai ieguvusi pa kādai tulznai, tomēr meistarklases dalībnieču apņēmību tas nemazināja. «Divas dienas — man šķiet, kopā būsim jau kādas 20 koklēšanas stundas savākuši. Aptuveni puse dalībnieku kokli tur pirmo reizi un šīs 20 spēles stundas būs savākuši tieši šeit. Daudz intensīvi spēlējam, runājam, klausāmies, arī paši gatavojamies uzstāties,» pastāsta A. Jansons.
Etnomuzikologs neslēpa gandarījumu par dalībnieku iesaisti: «Veicas ļoti labi, šeit ir sanākuši ļoti centīgi koklētāji. Vakar bija koncerts un pašā vakarā — sadziedāšanās, daļa no tiem, kas ņēma kokli pirmoreiz rokās, visu sadziedāšanās vakaru centās likt lietā pa dienu iegūtās zināšanas un mācīties, ķert akordus dziesmām, kuras viņi pat nekad dzīvē nebija ne tikai spēlējuši, bet arī dzirdējuši. Jau izmantoja šīs jauniegūtās spējas dzīvē.» Gatavoties nodarbībai gan nav bijis viegli: «Tas ir tāds izaicinājums, kas ir foršs — vai es to varu izdarīt un kā dabūt gatavu, lai visiem ir forši, lai visiem ir saprotami un skaidri. Bet tas, ka ir dažādi cilvēki, rada arī dažādas unikālas situācijas, pieredzes un pasākumu padara dzīvu.»
Kokli viņš sauc par mantojumu un foršu instrumentu, ko ērti paņemt līdzi un viegli apgūt. «Tas ir tautas mūzikas instruments, jebkurš bez muzikālajām zināšanām, bez nošu zināšanām, bez muzikālās pieredzes var paņemt un jau pirmajā dienā spēlēt. Kokle ir labs rīks, lai apzinātos un nestu mūsu saknes tālāk,» pauž meistarklases pasniedzējs.
DalībniecesViena no pasākuma dalībniecēm ir Diāna Nemme, kura nejauši ieraudzījusi pasākuma reklāmu un uzreiz pieteikusies. Viņa arī mērojusi vistālāko ceļu — ieradusies no Jaunolaines. Izrādās, Diāna reiz jau metusies kādā avantūrā — pirms četriem gadiem Druvienā pie kokļu meistara Viktora Černoglazova viņa pati uztaisījusi savu kokli, kas šo gadu laikā tā arī stāvējusi mājās. «Man dzīvē gribas izaicinājumus, nebiju kalti rokā turējusi, ne arī mācēju kaut ko iededzināt pirms tam, bet uztaisīju savu kokli un tagad vajag kaut ko iemācīties, atkal ir mērķis,» savu motivāciju skaidro Diāna. Viņa priecājas par apgūto, tomēr saprot, ka divās dienās visu nevar iemācīties un tālāk darbs turpināsies mājās vai tālmācībā, turpinot attīstīt kokles spēli.
Mamma Ilze un meita Ivanda no Vandzenes pagasta uz Kolku atbraukušas kopā. Ilze atklāj, ka jau no bērnības jutusi vēlmi iemācīties spēlēt kokli, kad nu beidzot šāda iespēja radusies, nolēmusi to izmantot. Ivanda pastāsta, ka mājās vienmēr bijusi neliela, no tēva radiem mantota koklīte, par kuru mamma vienmēr priecājusies, tāpēc nolēmusi viņai pievienoties. Abām iepriekšējas pieredzes kokles spēlē nav, tomēr viņas novērtē: «Sanāk diezgan labi, klavieres noteikti ir sarežģītāks instruments. Ja zina pamatus, tad trenējoties kokli var apgūt.»
Arī es piedalījos kokles meistarklasēs un biju viena no dalībniecēm, kas kokli spēlēja pirmoreiz. Varu secināt, ka šis bija Talsu novadam sen nepieciešams iedzīvotāju un entuziastu kopā savešanas pasākums. Kokle pat nepratējam atskaņo maigi patīkamu melodiju, kokle padodas improvizācijām un, liekas, kļūdīties ir teju neiespējami, tomēr izsekot līdzi dziesmām, akordiem un ritmam nav tik vienkārši. Iesācējam kokle noteikti prasa arī koncentrēšanos.
Paldies Dacei Cinei par iniciatīvu, Ivetai Rorbahai par atbalstu, Kolkas pagasta pārvaldei par sirsnīgo uzņemšanu un Ansim Jansonam par vieglo un patīkamo atmosfēru meistarklasēs! Nudien ceru, ka šis pasākums augs, mainīsies, bet nemainīgi piesaistīs arvien jaunus censoņus, kas kokles spēli vēlēsies iepazīt pirmoreiz.
/Raksta autore Marta Dūce, publicēts laikrakstā «Talsu Vēstis» 2025.gada 5.septembrī. Foto autore Terēze Matisone/
