Kad vēl pērnā gada nogalē īsi pirms svētkiem izlēmu veidot rakstu par kādu no Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba veicējiem Talsos, Talsu novada fondā man ieteica ar šo rakstu pagaidīt, jo neilgi pēc svētkiem tika plānots «Franču vakars». Es tam piekritu un drīz vien saņēmu burvīgu ielūgumu ciemoties pie franču jaunietes Rozennas Germondas tepat Talsos. Ielūgumā bija norādīts dreskods — kaut kas balts.Vakarā, kad dodos ciemos pie Rozennas, visapkārt patiešām ir balts un vējš lidina vēl dažas sniegpārslas. Zvanu pogas pie durvīm nav, klauvēju, un jau drīz vien durvis ver dzirksteļojoša un smaidoša jauniete, laipni aicinot mani iekšā. Šajā plašajā dzīvoklī Rozenna nedzīvo viena, taču divi pārējie brīvprātīgā darba veicēji Dahs no Alžīrijas un Mails no Francijas vēl atrodas brīvdienās savās dzimtenēs. Rozenna jau no septembra sākuma Talsos vada franču valodas nodarbības un arī šajā vakarā ciemos aicinājusi savus studentus, kurus jau mīļi sauc par savu latviešu ģimeni.
Drīz vien visi Rozennas ielūgtie «Franču vakara» viesi ir klāt, apkārt valda draudzīga atmosfēra, visi ir priecīgi satikties, un pat mēs ar fotogrāfu tiekam pieņemti kā savējie un aicināti pie galda baudīt Rozennas pašas un draugu sagādātos ēdienus. Rozenna pasākumam ir ļoti gatavojusies, ciemiņi var iepazīties ar ēdienkarti franču, angļu un latviešu valodās. Franču jaunietes pašas spēkiem tulkotie ēdienu nosaukumi latviešu valodā ir sirsnīgi un jautri, piemēram, «kūstošās olīvas», «gremošanas salāti», «Ziemassvētku baļķis» un «Anitas parakstītas ābolu kūkas». Pie galda risinās sarunas, šķind galda piederumi un atskan smiekli. Atklājas arī kāds franču jaunietes «noslēpums», viņai negaršo siers, līdz ar to viņa nemaz vēl nav baudījusi talsinieku lepnumu — «Talsu rituli». Rozenna steidz paskaidrot: «Es vēl esmu jauna, Francijā sieru ēd gados nobrieduši ļaudis!» Secinām, ka viņai vēl ir laiks «iemācīties» sieru baudīt.
Sarunas ap galdu raisās gan angļu, gan latviešu un brīžiem arī franču mēlē. Brīdī, kad talsinieku vairākums runā latviski un es jau gatavojos sarunu Rozennai pārtulkot, viņa iesaistās sarunā un uz manu izbrīnu nosmaidot saka: «Jā, es jau kaut ko saprotu!» Lai gan jauniete galvenokārt sarunājas angļu valodā, Talsu novada fonda vadītāja Iveta Rorbaha un Rozennas studenti viņu slavē par labo latviešu valodas izrunu.
No Haiti līdz TalsiemRozenna ir tikai 20 gadus jauna franču meitene. Viņa pastāsta, ka piedzimusi Haiti salā Karību jūras reģionā, taču jau četru gadu vecumā nonākusi adopcijā Francijā. Haiti ir viena no nabadzīgākajām valstīm Rietumu puslodē, taču jauniete neatceras savu dzīvi tur. Rozenna pastāsta, ka uzaugusi nelielā Francijas pilsētā un dzīve ar vecākiem nav bijusi viegla, bieži jutusies nesaprasta, turklāt no vecākiem izjutusi nepārtrauktu vēlmi apliecināt viņas pateicību viņiem.
Sasniegusi 18 gadu vecumu, meitene nolēma pārcelties uz Francijas galvaspilsētu Parīzi, vecāku spiesta studējusi uzņēmējdarbību, bet jau drīz vien pieteikusies pirmajā Eiropas Solidaritātes korpusa projektā un nonākusi Grieķijā. Projektā Grieķijā Rozenna vīlās, tur viņa dzīvoja pavisam nelielā ciemā ar dažiem simtiem iedzīvotāju līdzās Nacionālajam parkam, līdz reģionālajai galvaspilsētai bija jābrauc stundu, turklāt katru reizi jāmeklē kādu, kas varētu jaunieti aizvest. Projekta ietvaros veicamais darbs bija ērgļu vērošana «Katru rītu cēlāmies piecos, divas stundas braucām uz kalniem un vēl piecas stundas gaidījām ērgļus parādāmies debesīs, bet ērgļi tā arī neparādījās. Tas bija bezgala garlaicīgi!» Šim projektam nesaskatījusi jēgu, meitene nolēma pieteikties citam un savu pieteikumu nosūtīja tieši uz Talsiem.
I. Rorbaha atklāj, ka Rozennas motivācijas vēstule izvēlēta no kopā septiņiem pieteikumiem: «Viņa ir tik ļoti atvērta visam jaunajam. Tas arī ir Eiropas Solidaritātes korpusa galvenais mērķis, kāpēc ir šāda programma. Un mēs redzam, ka notiek nevis formāli, bet tā ļoti sirsnīgi.» Talsu novada fondā šādas programmas īsteno jau kopš 2016. gada.
Ierodoties Talsos, Rozenna nezināja, kāda veida darbu šeit nāksies veikt, taču, parunājot ar projekta koordinatori I. Rorbahu, abas nonākušas pie secinājuma — Talsos būs franču valodas kursi. Izveidojušās divas grupas, un ar katru no tām Rozenna tiekas divas reizes nedēļā vakaros. Protams, no septembra sākuma franču valodas apguves grupās ir noticis mācīties alkstošo atbirums, taču Rozenna par to nebēdā, viņa nevienu nevēlas ne piespiest, ne turēt ar varu. «Man ir perfekti studenti, viņi pilda mājas darbus, mēs varam runāt par visu, un viņi man ir kā ģimene!» Braucot šurp viņa pat nenojauta, ka jutīsies tik ļoti pieņemta un iemīlēs savu brīvprātīgā darbu un studentus kā ģimeni.
Par Rozennas darbaspējām un allaž pozitīvo attieksmi priecājas ne tikai sanākušie franču valodas studenti, arī projekta koordinatore I. Rorbaha: «Viņa ir brīnišķīga franču valodas skolotāja. Visi, kas ir gribējuši nākt uz franču valodu, ir patiešām ļoti lieli ieguvēji. Tik profesionāli, kā Rozenna strādā, es patiešām reizēm apbrīnoju viņu. Ļoti jauna, viņa arī nav mācījusies par skolotāju, — vienkārši to dara no sirds. Un ar ļoti lielu atbildību un lielu degsmi.»
Sniegs, miers un tradīcijasKad jautāju, vai Rozennai Talsos ir kāda mīļākā vietiņa, viņa pilnīgi iespurdzas, cik ļoti iemīļojusi Talsu centrā esošo kafijas namiņu «Ie-pauzē», tur viņa malko kakao, apēd kādu kārumu un reizēm līdzi paņemtajā datorā gatavojas franču valodas nodarbībām. Parīze salīdzinājumā ar Talsiem ir skaļa, tur dzīve norit daudz straujāk, un, lai gan Rozenna atzīst, ka lielpilsētas dzīve viņai patīk, pagaidām viņai tā nemaz nepietrūkst.
Visvairāk Latvijā viņai patīk sniegs! Pārsteidzoši, bet šai Karību jūras vidū dzimušajai jaunietei vasaras šķiet pārāk karstas, un Parīzē sniegs nekad nav tik biezā slānī un parasti uzsnieg vien uz pusi dienas. «Manuprāt, sniegs ir tik maģisks un Talsos tā ir tik daudz! Es atkal jūtos kā bērns!» Rozenna priecājas izbaudīt balto ziemu Talsos un apgalvo, ka nav skumusi arī par piķa melno tumsu un lietu pirms sniega uzsnigšanas. Rozenna apzinās, ka Latvijā, jo īpaši Talsos, nav tik pierasts redzēt tumšādainus cilvēkus, taču viņa nebaidās no cilvēku skatieniem un atzīst, ka Talsos jūtas droši. Rozenna visur iet ar smaidu. «Viņa dzirksteļo par visu, ko viņa šeit Latvijā iepazīst. Mums ir bijuši šādi nacionālie kultūras vakari un katru reizi tie ir citādi. Šis izpildījums ir Rozennas ideja, mēs visas idejas atbalstām un priecājamies par viņu. Viņa dzīvo mūsu dzīvi Talsos, dzīvo mums līdz, viņa iet sportot, uz visiem pasākumiem kas notiek.» par aktīvo franču jaunieti pastāsta I. Rorbaha.
Ziemassvētkus Rozenna svinējusi kopā ar franču valodas studenta Aināra ģimeni. Viņai svētki un latviešu tradīcijas nesuši daudz pārsteigumu, pirmkārt, jau dzejoļa deklamēšana pie eglītes. Francijā tāpat kā daudzviet citur pasaulē šādas tradīcijas nav, sanākušie vienkārši apdāvina viens otru. Arī «Franču vakarā» Rozennas studenti ir sagatavojuši viņai dāvanu un viņa labprāt nolasa mums dzejoli franču valodā. Otrs pārsteigums Rozennai ir bijusi laimīšu liešana un nākotnes zīlēšana: «Tā ir tik fantastiska lieta, un iekšā vēl ir pareģojums jaunajam gadam!»
Sola atgrieztiesAtgriežoties Francijā, jaunā francūziete plāno strādāt un pelnīt naudu, lai varētu piepildīt savu apņemšanos — doties studēt jurisprudenci Kanādā. Viņa uzsver, ka ļoti necieš netaisnību un vēlas palīdzēt cilvēkiem, īpaši viņu sāpina imigrantu jautājumi Francijā. Jauniete pieļauj, ka kādreiz dzīvē vēlēsies izzināt savas saknes, apmeklēt Haiti, taču šobrīd koncentrējas nākotnei un dzīves sniegtajām iespējām, sakot: «Es skatos uz priekšu, nevis atpakaļ.» Tomēr jauniete apsola Talsos atgriezties, jo šīs pavisam droši jau sauc par savām otrajām mājām.
/Raksta autors: Marta Dūce, laikraksts «Talsu Vēstis», 2025.gada 10.janvārī/
/Foto: Edgars Lācis/
