Ekspedīcija izzināja kā dabisku pļavu ar kadiķu audzi lēnām pārņem ozoli un notiek pļavas pāreja uz lapkoku mežu, kā tajā veidojas pamežs, kā meža ‘atvērumus’ jeb lauces ar pieejamāku saules gaismu Abavas nogāzēs pirmie izmanto ozoli nevis bērzi, kā tas notiek daudzviet citās mežaudzēs.
Interesanti bija uzzināt par meža zinātnieku pētījumiem Abavas nogāzes ozolāju krājas pieaugumā noteiktos ozolu pētījumu parauglaukumos. Ekspertes rosinātā praktikumā ikviens varēja pārmērīt dižkokus, iepazīt un atšķirt gobu no vīksnas, atpazīt pabērzu un ieraudzīt savdabīgās pabērzu audzītes.
Ekspedīcijas laikā veidojās arī izpratne par ģeoloģiskiem procesiem Abavas ielejā. Īsts pārsteigums visiem bija Abavas staburadziņš, kur mežaudzes apslēpts no pazemes iztekošs skaists strauts veido virszemes šūnakmeni ar tieši šim iezim raksturīgo sūnu klājumu.
Ekspedīcija bija gan jaunām zināšanām bagāta, gan līdz šim neredzētām Abavas ielejas mežonīgām, bet ļoti skaistām ainavām piepildīta!

Projektu "Meža manuskripti" īsteno Talsu novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar nodibinājumu "Talsu novada fonds" un Meža Attīstības fonda atbalstu.